Sapņu tulks s

 

 

Sabīties

pašam - briesmas, kuras var novērst; citu sabiedēt- jūs esat cietsirdīgs.

 

Sabraukt

pašam būt sabrauktam - tikt pasargātam no briesmām; kādu sabraukt- jābūt vērīgākam pret apkārtējiem.

 

Sacensības

savaldīt savu temperamentu;tajās piedalīties- iet līdz galam, aizstāvot savus principus; tajās būt par līdzjutēju- nest atbildību par nodarīto

 

Sadedzināt

kaut ko- pazaudēt kādu mīļu dzīvnieku; vēstules- pārtrūcis mīlas sakars; vekseļus- dzēst parādus; sk. arī Apdedzināt

 

Sadedzināties

vai tikt sadedzinātam - bagātiem -zaudējumi, nabadzīgiem - peļņa; neprecētiem - laulība, precētiem - ķildas; māksliniekiem - slava; jaunekļiem -kaislība; slimiem-veselība

 

Saderēt

sk. Derības

 

Saderināties

apzināties uzņemto atbildību

 

Sadumpoties

nemierīga dzīve

 

Sadurstītam tikt

lielas nepatikšanas, sirdssāpes.

 

Sādža

to redzēt vai tajā dzīvot- ķildas

 

Saeima

tajā būt- ienesīgs amats

 

Safīrs

būt nepiesardzīgam, arī laimests.

 

Safjāns

apģērbs no tā- dzīvot pārticībā

 

Safrāns

to redzēt- kļūt augstprātīgam; ēst- sēras

 

Sagūstītam būt

tikt turētam aizdomās, ari dzīvot trūkumā

 

Šahs

jauni plāni; to spēlēt- laba veselība, arī ziņa, ka tikai ar smagu darbu izdosies ko sasniegt; redzēt citus to spēlējam - būt par kāda ievērojama notikuma aculiecinieku

 

Šahta

tajā iebraukt vai nokāpt- grūtas dienas

 

Saīgušam būt

nesaņemt paredzēto dāvanu

 

Saime

nepatikšanas

 

Saimnieks vai saimniece

par to būt- dabūt labu darbu; i to redzēt- nepatīkamas ziņas, ķildas; draudzīgi- laba veiksme; dusmīgi- greizsirdības lēkme; pie tiem saderēt- dzīvesvietas maiņa

 

Saindētam tikt

precētiem - piekrāpšana no laulātā drauga; neprecētiem - mīļotā cilvēka nodevība

 

Saindēties

slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas

 

Sainis

mazs- nabadzība; to nest- grūta dzīve; to nolikt vai pazaudēt- atbrīvoties no ciešanām; to sasiet- mainīt darbu

 

Sakas

ceļojums

 

Saknes

resnas un stipras - saticība ģimenē; tās izrakt vai atrakt- cenšanās panākt kādu šķiršanos; uz tās paklupt - paša izdarītā netaisnība pašam vēlāk atriebsies

 

Sakropļots cilvēks

prieks, panākumi, mantojums, bagātība, arī slimība; par to būt- pēc bēdām piedzīvot priekus, arī stipra veselība

 

Saksofons

to dzirdēt - sapņot par romantisku piedzī¬vojumu; to spēlēt- darīt visu iespējamo, lai iegūtu pretējā dzimuma uzmanību; dzirdēt to izdodam asas, nepatīkamas skaņas - jūsu uzvedība izraisīs līdzcilvēku nepatiku, tomēr to izdosies mazināt ar veiksmīgu joku

 

Sakumi( dakšas)

grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām

 

Sala

tālumā- brīdinājums nepārvērtēt savus spēkus; tuvu- droši panākumi; vētrā un viļņos- vētrains mūžs, arī bieža dzīvesvietas maiņa; zaļa- tuva laime; kaila- zūdoša laime; apdzīvota- kluss prieks; uz tās atrasties vairākiem- patīkams ceļojums, pārmaiņas personiskajā dzīvē; uz tās atrasties vienam - drauga zaudējums.

 

Salakas

jaunas cerības, dažiem - nemiers; lielas- cerības uz mantojumu; ēst- piedzīvot grūtības.

 

Salāti

jaunatne mīl jūsu māju; tos ēst- nelieli zaudējumi; tos sēt- pūles un nepatikšanas

 

Salauzt kaut ko

mēģinājums ar nesaprātīgu rīcību kaut ko panākt.

 

Saldējums

kūstošs- negaidītas bēdas un sarūgtinājums; to ēst- panākumi, ko jaunu iesākot

 

Saldumi

izvairīties no nepatikšanām, ātri iemīlēties, dažiem - tikt piemānītam no kāda viltīga cilvēka; tos ēst- iemīlēšanās un īsta draudzība, arī skūpstīties, arī glaimi; tos dāvināt- iegūt pretmīlestību

 

Saliekamā gulta

neizdosies kārtīgi atpūsties; tajā gulēt vai uz tās sēdēt- izjust vēlēšanos pēc atvaļinājuma; to salikt vai izstiept- darīt bezjēdzīgu darbu; salūzusi- apkārtējo pārmērīga rosīšanās

 

Salīt

aukstā lietu- prieks un veselība; siltā lietū- prieks un veselība.

 

Sālīt

sk. Gaļa, Šķiņķis, Speķis, Zivis u. tml

 

Šalle

laime mīlestībā un kāzas, ari ceļojums vai saruna; to adīt- labklājība; to aplikt- mīlestība; to pazaudēt- nemiers, bēdas, ari skumjas

 

Salmi

tos redzēt- kavēkli, nepatikšanas; tos tukšus kult- pārspēt kavēkļus, arī kaislība; tos aizskart- cīnīties pret ļaužu muļķību; tajos gulēt- nabadzība; kūļos- stipras ģimenes saites; izklāti- nemiers, ķildas, nekārtības.

 

Salmu cepure

patīkama nākotne

 

Salmu jumts

sarežģīta mājas dzīve

 

Salmu maiss

uz tā gulēt- viduvēja dzīve.

 

Salna

to redzēt salnu laikā- sapnim nav nozīmes; to redzēt pārējā laikā- izjuks plāni, neveiksmes darbā, kavēkļi ceļojumā, arī negodīgi darījuma partneri

 

Sāls

ilgstoši strīdi un kašķēšanās; to ēst - grūti laiki; to izbērt- nepatikšanas; to berzt- bēdas

 

Salt

aukstā laikā- sapnim nav nozīmes; siltā laikā- slimība

 

Šampanietis

to dzert- prieks un jautrība, attiecību kvēle nezudīs arī laulībā

 

Šampinjoni

nedarīt kaut ko vienīgi slavas dēļ; tos ēst sk. Sēnes

 

Samts

bagātība, patīkama satikšanās, an ceļojums; gaišs- prieks; sarkans- mīlestības sāpes; zils vai zaļš- necerēta laime, uzticīga mīlestība; melns- skumjas, sēras, arī slimība; no tā šūtas drēbes valkāt- gods, bagātība

 

Sanāksme

tajā piedalīties- nemierīgi notikumi; tajā runāt- nepatikšanas

 

Sāncensis

akli neuzticēties mīlestības zvērestiem

 

Sāpes

garīgas- pieredzēt prieku; rokās- bezdarbs; kājās- kavēkļi; galvā- grūtības biznesā; likt sajust citam- kādam atriebties; bieži vien sapnim nav nozīmes, jo miegā turpina mocīt jau nomodā izjustās sāpes

 

Saplēst vai sasist kaut ko

censties kaut ko iegūt ar neapdomīgu rīcību

 

Sapnis

to atstāsta kāds cits - pie jums vērsīsies kāds radinieks ar lūgumu; murgam līdzīgs- sarežģītas lietas veiksmīgs atrisinājums; priecīgs- piedzīvot vilšanos

 

Sapņot

redzēt sevi sapņojam -vilšanās, arī būt divkosim

 

Sapņu grāmata

to lasīt- atklāt noslēpumu

 

Sardīnes

nožēla; tās ēst- sēru vēsts

 

Sardze

tajā stāvēt- veikt smagu darbu

 

Sardzes mājiņa

to redzēt- darīt kaut ko nelikumīgu, kas izraisa bailes tikt atmaskotam; stāvēt pie tās sardzē - pārāk daudz strādāt, tas var radīt veselības problēmas; policijas posteņa - tas, ko jūs tik veiksmīgi slēpjat, nāks gaismā;policijas posteņa, tukša - izdosies tikt sveikā; policijas posteņa, ar policistiem - no tiesas neizbēgt

 

Sargs

to redzēt- būt piesardzīgam; par to būt- nepatikšanas, arī pārāk daudz un saspringti strādāt, kas var izraisīt veselības traucējumus; būt par to pie dzelzceļa pārbrauktuves - šaubīties par jauno darba piedāvājumu

 

Sari

nepatīkama satikšanās vai darbs

 

Sarkankrūtītis

saņemt jauku dāvanu

 

Šarlaks

ar to slimot- mājas ķildas

 

Šarlaksarkanas drēbes

slimība, ievainojums

 

Sarma vasaras laikā

saņemt negaidītu dāvanu; klāj koku zarus- nokļūt ļoti skandalozā situācijā; birst no koku zariem - iziet sveikā no kļūmīgas situ¬ācijas; skatīties caur nosarmojušu logu- atklāt uzticamu draugu.

 

Sārms

grūts darbs

 

Sārņi

iemācīties atšķirt nevērtīgo no vērtīgā, arī. slimība, trūkums

 

Sārts

prieks; tajā apdedzināties- karsti iemīlēties

 

Sarunas

uzmanīties, slēdzot kādu darījumu.

 

Sasaldēšanās

kaut ko darīt pret savu gribu

 

Saslaukas

vienmēr laba zīme; pa tām rakāties vai staigāt- liela laime

 

Sastatnes

augstas- lieli panākumi; no tām nokrist- nokļūt krāpnieku varā

 

Sātans

nepatikšanas

 

Satiksmes sastrēgums

dodoties uz darbu - neparasts piedzīvojums; avārijas dēļ- tikties ar enerģijas pārpilnu jautru cilvēku; censties tikt pāri ceļam un nevarēt sastrēguma dēļ - mobilizēt visus spēkus, lai panāktu iecerēto; būt par tā iemeslu- sievietei - kvēls, bagāts pielūdzējs, vīrietim - sevišķa atzinība no sievietēm

 

Saukt

pašam kādu- iegūt ienaidniekus

 

Saule

skaidra un mirdzoša, laikā lecoša un rietoša -svētība visās lietās, zagļiem un blēžiem - slikta zīme; vakaros uzlecoša - smagiem slimniekiem - veselība; trimdiniekiem - atgriešanās dzimtenē, pārējiem - neveiksmes; asiņaina- bēdas, nemieri, slimības un briesmas; ar plankumiem - nemierīga dzīve; pa zemi staigājoša- ugunsgrēks; deformēta- slikta zīme; aptumšota -bēdas un ciešanas; tajā atrasties- labs amats; ūdenī- vilšanās mīlestībā; tās vairākas- gods un prieks.

 

Saule un Mēness debesīs

ķildas, nemiers, karš

 

Saules pulkstenis

veltīga cenšanās pēc laimes

 

Saulespuķes

mīlestība bez pretmīlas, art iekšējs nemiers.

 

Saulessargs

iegūt labvēli vai palīgu; to uzlikt- rūpes beigsies; to pazaudēt- zaudēt labvēli

 

Saullēkts

labas pārmaiņas dzīvē

 

Saulriets

prieks par mierīgām vecumdienām

 

Saulstari

kāds atzīsies mīlestībā

 

Sausiņi

mīlestība, un ilgs mūžs; garšīgi- prieks laulībā; sapelējuši- vilties cerībās; tos ēst- vāja veselība, arī slimība.

 

Šausmas

sēras

 

Sausserdis

tā ogas ēst- panākumi lietās, ari laimīga laulība.

 

Sausums

briesmas no nespējas pretoties kādam netikumam; liels- trūkums un posts.

 

Šaut

redzēt šaujam - briesmas un nepatikšanas, nepatīkamas ziņas un strīdi

 

Šautene

uzaicinājums medībās

 

Sazvērestība

tajā iesaistīties - nenosvērtais raksturs sagādās daudz nepatikšanu

 

Sēdeklis

ērts, glīts- patīkama dzīve; neērts- trūcīga dzīve

 

Sēdēt

brīdinājums ierobežot savu patmīlību

 

Sega

jauna - labs darbs, pārticība; veca, saplīsusi- grūta dzīve.

 

Seģene

sk. Sega

 

Segli

jauns pasākums; tajos sēdēt- peļņa, sekmes darbā; no tiem tikt izmestam - negaidīta nelaime, arī laime kāršu spēlē.

 

Seja

sava- rūpēties par nākotni; sārta- veselība un spēks; glīta- panākumi darīšanās, gaiša un laimīga dzīve; ļoti bāla- grūta slimība, skumjas; neglīta, kroplīga- bēdas, raizes; smaidoša, skaista- prieks un laime laulībā; savu ūdenī redzēt- ilgs mūžs, ari iemīlēties; savu stiklā redzēt- nonākt strupceļā; savu spogulī redzēt- slimība; to mazgāt- kaut ko nožēlot, ari panākumi, atsvabināties no nepatikšanām, ari ilgs mūžs; to krāsot- vīriešiem - izsmiekls un nicināšana, sievietēm - cieņa un panākumi; to aizklāt- bēdas.

 

Sēklas

tās redzēt- jauni plāni; tās zemē kaisīt- neprecētiem - precības, laulātiem - bērni, pārējiem - darbs un grūtības; redzēt putnus tās apēdam - zaudējumi; uzdīgušas- saņemt kādu piemiņas lietu

 

Sekste

gaiļa- gods un cieņa; vistas- būt pļāpīgam

 

Selerijas

ēst- prieks un uzticība, saņemt mantojumu, ari bezgalīga mīlestība, dažiem - gadīsies kāda mīlas dēka; sapuvušas- bēdīgi notikumi ģimenē.

 

Sēnes

nepatīkamas ziņas, nepatikšanas, vilšanās, rūpes, asaras, ari bēres rados, dažiem - prieks vai nauda; mazas- mazas nepatikšanas; lielas, vecas un tārpainas- strīds, grūta slimība, ari kāda ļoti veca cilvēka nāve; indīgas- kāds laimīgs notikums; meklēt un lasīt- dzirdēt tenkas, piedzīvot nepatikšanas, naids, vientulība, nelaime, nabadzība, nāves gadījums rados vai paziņās, ari nāve nelaimes gadījumā vai asaras, arī prieks un nauda vai laba veselība;vākt- grūta slimība, arī laba veselība; sālīt - nepatikšanas, arī rūpēties par ziemas pārtiku, dažiem - trūkums mājsaimniecībā; kapāt {.smalcināt) - postīt dzīvi; cept- labklājība; ēst- laimīga dzīve, liela kaisle, labklājība, ari ilgs mūžs, ari nākt ļaužu valodās, pazemojums, nepatikšanas, raizes mīlestībā, arī slimība; gailenes ēst- slimība.

 

Sēras just

nonākt ļoti jautrā sabiedrībā.

 

Sērdienis

sk. Bārenis

 

Sērga

slikti apstākļi, trūkums, nelaime

 

Sērkociņi

saņemt jaukus solījumus, kuri netiks pildīti, ari manta; tos aizdegt- piedzīvot pārsteigumu

 

Sērmūkslis

ziedošs- prieks, laba līgava; ar ogām- turība, ari laba sieva

 

Sērs

to redzēt vai saost- tuvākā nākotne būs bez raizēm

 

Sesks

to redzēt- darīšanas ar sīkiem zagļiem; slazdā- zaglis būs cietumā; to noķert- noķert zagli; to nosist- atbrīvoties no slikta cilvēka, pārvarēt grūtības un šķēršļus; tam ādu novilkt- peļņa.

 

Sēta (žogs)

vājiem un bailīgiem - drošība, pārējiem - šķēršļi un kavēkļi; augsta- nepārvarami šķēršļi; tai pārlēkt vai pārkāpt - pārvarēt visus šķēršļus un kavēkļus; to celt- pārāk liela apdomība, kas kavē; to noplēst- pārvarēt aizspriedumus; to krāsot- teikt labus vārdus tuviniekiem.

 

Sētuve

pilna- labklājība, uzticama sieva; caura- slikti apstākļi, neuzticīga sieva

 

Siekalas

pievaldīt mēli; izspļaut ar asinīm- sniegt palīdzību tuviniekiem; to daudz un nevar izspļaut- nonākt neveiklā situācijā; to daudz un tāpēc nevar strādāt dentists - nelabvēļu tenkas un apmelojumi.

 

Siena

šķēršļi, kas pārvarami; kaļķa- ceļojums dos jaunas darba iespējas.

 

Siena šķūnis

pilns- zemniekiem labs gads, pārējiem - labs darbs un ienākumi; tukšs- slikts gads, trūkums un virkne sīku nepatikšanu; ar svaigu sienu-veiksme darbā, klientu un partneru cieņa; tajā sienu kraut- smagi strādāt, lai nodrošinātu reputāciju; tajā gulēt- izturēties nepiesardzīgi, ko nāksies nožēlot

 

Sienas lampa

to pirkt- rūpes, kas nedos gandarījumu; tā nokrīt no sienas - saņemt nepatīkamas ziņas no radiniekiem; meklēt tai vietu - nonākt situācijā, kad nepieciešams pieredzējuša cilvēka atbalsts; salūzusi- stipra ģimene, neraugoties uz pārpratumiem.

 

Sienāži

brīdinājums neticēt tiem, kas runā sliktu par kādu, arī zaudējumi, arī jūs esat seksuāli saderīgs pāris... un tikai; lēkājoši- nepatikšanas ar uzticētu mantu; barā-būs jāatbild par kādu galvojumu, kas radīs zaudējumus; kož- ienaidnieku uzbrukums.

 

Siens

to pļaut- saņemt labas ziņas, arī sabiedrības atziņa; tajā gulēt- apmierinātība, mīlestība; likt šķūnī- laime un bagātība; ielūgums uz viesībām; kaudzē- patīkama ziņa; iekrauts ratos- panākumi un veiksme

 

Siers

svaigs - jauna mīlestība, bagātība, arī veselība, dažiem - viltība; ar smaku-vecs naids, ari slimība; to siet vai ēst- vilšanās un skumjas, tikt apmānītam no viltīgiem draugiem, ari pārmaiņas darbā, arī veiksme spēlē.

 

Siets

to pirkt- nelaime laulībā; ar to sijāt- neveiksmes darbā; arto ūdeni smelt- neienesīga darbošanās

 

Sieva

neparasti laipna- liela peļņa; jauna un skaista- labas pārmaiņas ģimenes dzīvē, veselība; veca un neglīta- nelaime, ķildas; ar sarkaniem matiem- vilšanās; ar bērnu- nepatikšanas; stāvoklī- laime un labklājība; to apkampt- miers mājās; tiek pielaulāta citam - zaudēt to; ar to mīlēties - veiksme un peļņa; arto mīlēties pret viņas gribu- zaudējumi

 

Sievasmāte

nesaskaņas un strīdi.

 

Sieviete

nepatikšanas, nemiers, tenkas, grūtības, arī slimība;jauna un glīta - prieks, jaunas cerības vai iespējas, laimīga mīlestība, izpriecas; vidēja vecuma- iespēja paplašināt savas zināšanas; veca un neglīta- bēdas, tenkas, strīds, skumjas, arī sēras; ar pilnīgām krūtīm - turība; ar nokarenām krūtīm- trūkums; bez krūtīm - tikt pie mīļākā vai mīļākās; kaila- tenkas, meli, arī slimība; smejas- sargāties no viltus draugiem; raud- laba zīme, aicinājums nebēdāties; baras vai lamājas - mudinājums piesargāties no piedzē¬rušiem cilvēkiem; melnā, garā kleitā -bēres; ar gariem matiem -veselība; ar melniem matiem- tenkas; brunete, ar gaiši zilām acīm un uzrautu degunu- cerības uz uzvaru; ar to satikties - nesaticība ģimenē; arto runāt- laika pārmaiņa, arī tenkas; arto strīdēties- izjuks plāni; arto dejot- viegla slimība; svešu skūpstīt- slimība, dažiem - nauda; barā glītas redzēt- peļņa; barā neglītas redzēt- nepatikšanas, ķildas.

 

Signāltaure

to dzirdēt- brīdinājums par briesmām vai uztraukumiem; to meklēt- nodarboties ar lietām, kam nebūs rezultāta; to mēģināt pūst- vīrietim - pagātnei piedēvēt pārāk lielu nozīmi, sievietei - būt pārāk ziņkārīgai un piesardzīgai; to vecu vai salauztu atrast- jums pēkšņi ievajadzēsies ko tādu, kas sen pazaudēts vai izmests.

 

Sijas

lielas un stipras- droša dzīve; ielūzušas- nelaime, trūkums, arī slimība.

 

Siksna

to aplikt- veselība.

 

Sikspārnis

bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes; ; balts- nāves vēstnesis; istabā- negaidīts ceļojums; to noķert- laime un gods.

 

Sildītājs

to vajadzēt- justies neaizsargātam; to lietot- neatkāpties no nodomātā; to pirkt- jau iepriekš gatavot atkāpšanās ceļu; nedarbojas- vēlēšanās satikt kādu senu draugu.

 

Sile

pilna- labklājība; tukša- trūkums; pie tās mājlopi- domāt ari par citiem, ne tikai par savām vajadzībām

 

Siļķes

aicinājums dzīvot taupīgi; šķīvī- izvairīties no alkohola lietošanas; sālīt- zaudējumi; ēst- nabadzība, arī slimība

 

Sils

sk. Mežs

 

Siltumnīca

tikai daļēja plānu piepildīšanās

 

Siltums

tajā atrasties- veselība

 

Simtkājis

gļēvs nodevības vēstnesis; to samīt- tikt galā ar ienaidniekiem

 

Sinagoga

peļņa, arī stipra cilvēka aizsardzība.

 

Sinepes

piedzīvot nepatikšanas un dzirdēt tenkas; pagatavot- neaizmirst vecas lietas; ēst- velēšanās nepiepildīsies, zaudēt bagātību vai daļu no īpašuma, piedzīvot trūkumu, ari tuvas briesmas vai slimību; to sēklas ēst - piedzīvot ciešanas kādas nepārdomātas rīcības dēļ.

 

Sīpoli

bēdas pārvērtīsies priekā, dzirdēt tenkas, arī slimība vai asaras, arī jaukas cerības un prieks, arī kāds pārsteigums; daudz- ļaunums un skaudība, arī rūgta dzīve; sapuvuši- izdarīt muļķības; tos tīrīt- gūt panākumus grūtā lietā; tos griezt- bēdas un asaras, ari dot pretsparu ienaidnie¬kiem, ari zaudēt draugu; tos cept- neliela peļņa; tos vārīt- bēdīgs stāvoklis, nonākt nabadzībā; tos ēst - bēdas, skumjas, asaras, arī nodarīt pāri kādam tuvam cilvēkam, ari veselība; pīnē- laba zīme.

 

Sirds

pukstoša- liels uztraukums, nemiers, ari iemīlēties; asiņaina- ciešanas; sāpoša- nepatikšanas, zaudējums, ari bīstama slimība; to ēst- nokaitināt tuvu cilvēku; prieku just- kāzas; nožēlu just- šķiršanās; līdzjūtību just- piepildīsies vēlēšanās; sagriezta- šķiršanās; vesela- nest upuri; stipri sitas- jauna mīlestība; attēls dāvanā- kāds mēģinās iegūt labvēlību.

 

Sirmgalvis

grūtības naudas lietās, ari rūpes; par to būt- jaunekļiem - bēdas; pārējiem - prieks.

 

Sirmi mati

tos spogulī vērot- saņemt nepatīkamas ziņas; tos krāsot- vīrietim - ziedot sevi cēlam mērķim, sievietei - priekšniecības uzmanība; visi- skumjš notikums ģimenē

 

Sirpis

neliela apstākļu uzlabošanās; ar to zāli pļaut - peļņa vai dāvana; ar to sagriezties- pretinieki gatavo uzbrukumu, sievietei - bijušais draugs gatavo atriebību; daudz sirpju - daudz nelabvēļu

 

Sīrups

uzbāzīga mīļākā vai mīļākais; to ēst- muļķīgas iedomas, ari zaudējumi.

 

Siseņi

tos redzēt- negodīgs cilvēks izmanto jūsu labsirdību savtīgām interesēm; iznīcina sējumus - nepatikšanas no cilvēka, kuram jūs uzticaties; to lidojošs bars- finansiālas problēmas; vērot, kā tos iznīcina- ātra problēmu atrisināšana ar radu un draugu palīdzību

 

Sist

citam- nepatikšanas, arī nežēlīga izrēķināšanās ar ienaidniekiem; saņemt sitienus pašam - bēdas; redzēt sitam citus - raizes; nedzīvam priekšmetam- ķildas

 

Sivēni

glīti- prieks un laime; neglīti- trūkums un bēdas; balti- liels prieks; melni- nepatikšanas; liesi {vāji) - ciest vājā rakstura dēļ, ari trūkums; trekni- bagātība un labklājība; tos barot- turība; kviec- zaudējums; to jēlu gaļu ēst- nelaime vai slimība;to ceptu gaļu ēst- drīza peļņa, dažiem - viesības; to vārītu gaļu ēst- lēna peļņa.

 

Skabarga

iedūrusies- sīkas nepatikšanas darbā; to izvilkt sev- izkulties no nepatikšanām; to izvilkt citam- iepazīšanās; to just, bet neredzēt- nemiers, šķēršļi; to iedurt cauri apģērbam- sagaidīt lielu nelietību.

 

Skaidas

tās redzēt vai lasīt- zaudējumi

 

Skaisties

sk. Dusmas

 

Skaitīt

tikties ar skopu cilvēku

 

Skaitļi

nepastāvīga laime, dažiem - liels laimests loterijā; lieli- daudz naudas; tos rakstīt- liela peļņa; tos lozēt- laime tirdzniecībā, labas izredzes uz mantojumu; nodzēst- laimests loterijā

 

Skaldīt

sk. Malka

 

Skali

tos plēst- nepatikšanas; tos dedzināt- izkulties no nepatikšanām

 

Skaļrunis

ieklausīties savā sirdsapziņā

 

Skapis

to redzēt - būt noslēpumainam, arī ieteikums satikt labi ar kaimiņiem; tajā ko paslēpt- glabāt noslēpumu; tajā pašam paslēpties - iet neceļus; to pirkt- turība

 

Skārds

gaišs- laba veselība; tumšs- slimība; to apstrādāt- nodoties nesekmīgam darbam.

 

Skārnis

pilns ar gaļu- lielas nepatikšanas

 

Skatlogs

tajā skatīties- neparedzēti izdevumi

 

Skatuve

jāpārvar kautrība, kas traucē tikt uz priekšu

 

Šķaudīt

dzirdēt citus šķaudām- maldīgas ziņas; to darit pašam- mantojums, ari tieksme visās nepatik¬šanās vainot citu

 

Šķelt kaut ko

nepatikšanas, ķildas

 

Šķēps

to redzēt- kļūt drošam, spēcīgam, ari gods; to vicināt- draudošas briesmas; to salauzt- kauns, izsmiekls; to pazaudēt- pazaudēt cieņu; arto tikt ievainotam- nelaimes gadījums

 

Šķēres

nodevība, strīds; lielas- piedzīvot veltīgas bailes, ari liels gods un bagātība; salauztas- draud briesmas, ari zaudēt draugu; ar tām griezt- mantojums, ari peļņa, ari saraut ģimenes saites vai izputināt mantu, ari tenkas; asināt- nesaskaņas un ķildas; salauzt- zaudēt kādu daļu no mantas, ari izvairīties no ķildas.

 

Šķēršļi

nepatikšanas; kavēkļ

 

Šķetināt

diegu vai dziju- ceļš

 

Šķilas

tās redzēt vai nest- tuva cilvēka nāve.

 

Šķiltavas

briesmas no uguns, ari iegul uzticīgu draugu vai saņemt grūtā brīdī palīdzību

 

Šķiņķis

dabūt lielu atlīdzību par labu darbu vai peļņa; to žāvēt- slimība, ari nodarīt kādam sirdssāpes; to sālīt- apstākļu sašaurināšanās vai nedrošs gods; to sagriezt- mantu dalīt; to ēst- peļņa, arī svētība ar bērniem; to cept- veiksme

 

Šķipsnas

matu, izkritušas- sievietei - just pārāk lielas rūpes par savu izskatu; dzīvnieku - sievietei - pārbaudīt draudzenes uzticību, vīrietim - mīļotās sievietes nolūki var būt apšaubāmi

 

Šķirties

nepatikšanas.

 

Šķīt

zirņus vai pupas- nepatikšanas, asaras, rūpes

 

Šķīvji

pilni- bagātība un labklājība; tukši- sūra un nabadzīga dzīve; tos mazgāt- viesības; tos sasist- nemiers un skumjas

 

Skola

tajā būt- nepatikšanas; ar bērniem- daudz rūpju

 

Skolotājs

to redzēt- rūpes; par to būt- dabūt labu darbu

 

Skorpions

vilšanās draugu dēļ.

 

Skriet

ātri- sekmes, peļņa; un nevarēt paskriet - kavēkļi, šķēršļi, ko nav iespējams novērst, un bēdas; un sasniegt mērķi- veiksme darbā; un kādu apsteigt- pārspēt vai padzīt minēto; un krist- neveiksmes darbā; pagaisu- laime, augsts stāvoklis

 

Skrituļslidas

iesaistīties ļoti riskantā pasākumā, kas beigsies veiksmīgi; artām braukt- romantisks ceļojums; veikt sarežģītas virāžas - iesaistīties noziedzīgā darbībā, brīdinājums neiepazīties ar apšaubāmas reputācijas cilvēkiem; ar tām braucot nokrist - saņemt ietekmīga cilvēka aizbildniecību.

 

Skrīveris

to redzēt- darīšanas ar kašķīgiem cilvēkiem; par to būt- nokļūt sarežģītā stāvoklī

 

Skroderis

sk. Drēbnieks

 

Skropstas

ļoti garas- liela peļņa; biezas- izdevīgas laulības, izdevīgs darījums; krāsot- patīkama iepazīšanās; izkrīt- slepenāko vēlmju piepildījums.

 

Skrotis

sīkas ķildas un nepatikšanas; ar tam likt ievainotam - slimība; ar tām šaut- izraisīt ķildu; ielido mājā- briesmas

 

Skrūvbeņķis

to redzēt vai pie tā strādāt - uzticīga draudzība un mīlestība

 

Skrūves

nepatikšanas

 

Skudras

daudz darba; uz galvas- nāves ziņa; rokās turēt- gods; pa miesu lien- nonākt bīstamā sabiedrībā; samīdīt- paša vainas dēļ zaudēt laimi.

 

Skudru pūznis

peļņa un veselība, dažiem - grūts darbs; pūznī iestigt- lielas nepatikšanas un ķildas; to iznīcināt- izputināt savu saimniecību vai māju.

 

Skumjas

vecāku sejās - apbēdināt vecākus, paziņojot viņiem kaut ko ļoti skumīgu; smaidīt skumjā brīdī - tuvojas rūpju un nesakārtotības laiks; tās visu pretimnācēju sejās- vispārēja atzinība, veiksme un vētraini apsveikumi; lasīt grāmatu un just skumjas- pārdzīvojumi, arī veselības problēmas.

 

Šķūnis

pilns ar labību- necerēta bagātība un labklājība; tukšs- nabadzība, veltīgas cerības, zemkopjiem - slikts gads; pilns ar malku- izdarīt muļķības; sabrucis- trūkums un posts; degošs- lieli zaudējumi

 

Skūpstīt

acis sastapties ar liekulību; lūpas- uzticīgi draugi; roku- cieņa un mīlestība; bērnus- ģimenes pieaugums

 

Skūpstīties

slepena mīla; ar mirušajiem - slimniekiem - slikta zīme; veselajiem - nesvarīgi darbi un sarunas; ar mirušajiem, kas dzīvē bijuši ļoti tuvi un mīļi- laba zīme

 

Skurstenis

kūpošs- labklājība, veiksme darījumos; sabrucis- trūkums, slimība, arī vecāku slimība; to tīrīt- rūpēties par mājas dzīves uzlabošanu.

 

Skursteņslauķis

laimes vēstnesis

 

Skuveklis

mehāniskais, arto skūties- šaubīties par savu taisnību; elektriskais, ar to skūties -būt piesardzīgam; mainīt tai asmeni- spēku pieplūdums; ar to sagriezties- pieļaut kļūdu, kuru būs grūti labot.

 

Slaidam būt

veselība

 

Slāpes just

cīnīties ar savām ilgām

 

Slapjdraņķis

nepatikšanas

 

Slapjums

jāpievērš uzmanība nerviem

 

Slaucēja

to redzēt slaucam govi - peļņa; par to būt- rīkoties neapdomīgi, tāpēc apkārtējie mainīs par jums domas; ar to sarunāties- velti šķiest laiku tukšās sarunās

 

Slaucīt ielu

nepatīkams darbs; istabu- dzīvesvietas vai darba maiņa; pirti- slimība; riju- trūkums un bēdas; kūti- nelaime ar mājdzīvniekiem.

 

Slaukt

govi- turība; kazu- slimība; ķēvi- nepatikšanas

 

Slauktuve

tukša- slikta saimniecība; ar pienu- turība

 

Slavenam būt

bēdas

 

Slavenība

to satikt- paaugstinājums darbā; arto atklāti runāt- būt vientuļam un noslēgtam; tam sniegt palīdzību - jums liekas, ka netiekat pienācīgi novērtēts

 

Slavēt kādu

tikt pieviltam un apmelotam

 

Slavētam būt

tikt pieviltam un apmelotam

 

Slazdi

sarūgtināt draugu; tajos iekrist- nelaime vai nodevība, ari zaudējumi; tos likt- veiksme, ari laulības ar labi situētu cilvēku

 

Slēģi

uzzināt noslēpumu

 

Slēgt

sk. Durvis

 

Slēpes

apmierinājums un miers, ari izturēties ar cieņu pret partneri, citādi viņš aizies; salauzt- sasniegt mērķi

 

Slepkava

to redzēt- piesargāties no pavedēja; tā rokās nonākt- nelaime

 

Slēpnis

viņš ir noskaņots tikties ar jums ļoti ilgi, neatklājot savus nodomus un plānus

 

Slēpot

karjeras augšupeja, ari vēlmju piepildījums

 

Slēpt kaut ko

slikta sirdsapziņa

 

Slēpties

nonākt sarežģītā situācijā; skapī- iet neceļus

 

Slidas

tās noņemt vai piestiprināt - pirms laika pārtraukt ceļojumu

 

Slidot

veiksme un panākumi, patīkams atvaļinājums; kopā ar citiem- patīkama iepazīšanās; redzēt citu slidojam- klusums darījumos; un ielūzt- bailēm nav pamata

 

Sliedes

dzelzceļa- ilgs un nogurdinošs ceļojums; pa tām iet- mērķa sasniegšana prasīs lielas pūles; tās šķērsot- sekmīgi pārvarēt šķēršļus; saliektas- neveiksmīgs brauciens.

 

Slīkt

pašam- briesmas, slimība, neveiksmīga laulība, ari brīdinājums, ka esi uzņēmies pārāk daudz un netiec galā ar darbiem; redzēt citu slīkstam- uzstādīt pārāk augstas prasības, ari nepatikšanas.

 

Slimnīca

tajā gulēt- saņemt palīdzību; to redzēt- slimība, saslims kāds tuvinieks; no tās aiziet- atbrīvoties no viltīgiem cilvēkiem

 

Slimnieks

izrādīt kādam līdzjūtību; to apciemot svešu - nelaime; to apciemot pazīstamu - slimajam veselība

 

Slimot

pašam- rūpes, arī bezdarbs; ceļotājiem- šķēršļi; un nesagaidīt ārstu -tikt pamestam bēdās; vecākiem - bēdas; bērniem- nesaskaņas mājās

 

Slinkot

nabadzība

 

Slogs

to redzēt- raizes; to izmantot- grūts darbs

 

Sloka

vēlme uzturēties labākā sabiedrībā

 

Slota

jauna- labas pārmaiņas, arī uzticami draugi; veca- gaidāmi zaudējumi lietās, arī satikšanās ar veciem draugiem, arī domstarpības; ar to slaucīt - darba maiņa, arī nabadzība, arī laime azartspēlēs; to kātā ielikt- zaudēt darbu; uz tās jāt- nodarboties ar māņticību; to pirkt- darīt smagu un patīkamu darbu, no kura atkarīgs jūsu finansiālais stāvoklis.

 

Sludinājums

to lasīt- jaunas ziņas, arī spekulācija dos peļņu

 

Šļūkt (slīdēt)

piedzīvot neveiksmi.

 

Šļupstēt

slimība, nepatikšanas

 

Šļūtene

brīdinājums no pārgalvības.

 

Slūžas

tuvojas slikti laiki, arī neturēt rokas klēpī, jo ir labvēlīgs laiks darbībai.

 

Smaganas

tikties ar vīrieti, kuram prātā vienīgi seksuālas attiecības.

 

Smagums

to celt- bēdas, nabadzība

 

Smalkmaizīte

to cept- rūpes saistībā ar bērniem; to pirkt- vīrietim - mīlas sakars, sievietei - nopietna sāncense; negaršīga - jaunais sakars būs apgrūtinošs

 

Smaragds

to redzēt- pārmaiņas dzīve, saņemt manto¬jumu, arī satikšanās; to pirkt- darījums neizdosies; to atrast- tikt apvainotam savešanā; to dārglietās nēsāt - romantiska iepazīšanās, jaunai meitenei - briesmas zaudēt reputāciju

 

Smaržas

saņemt dāvanu no gandrīz vai svešinieka, arī aicinājums būt vienaldzīgam pret glaimiem; labas- jautrs garastāvoklis; sliktas- nepatikšanas; pirkt- velti nelolot ilūzijas

 

Smēde (kalve)

lielas pūles un grūtības; tajā ieiet- grūta dzīve; tajā kalt- bēdas un raizes.

 

Smēķēt

pašam- slikta veselība; redzēt citus smēķējam- patīkama sabiedrība, arī briesmas, kas mainīs jūsu domu gaitu; to atmest- cīņa ar nelabvēļiem.

 

Smiekli

tos dzirdēt- nepatikšanas

 

Smieties

pašam- dienā var iznākt raudāt; redzēt citus smejamies- būs jāredz asaras; par kādu- neveiksme, par ko citi izjutīs prieku; pārjums smejas- taisnība ir tavā pusē

 

Smilkstēšana

sliktas ziņas

 

Smilšu bedre

sarežģīti naudas apstākļi; tajā iekrist- parādi

 

Smilšu pulkstenis

slimība

 

Smiltis

tās redzēt- nepatīkams apciemojums; tās kaisīt- nedroša dzīve

 

Smirdoņa

cilvēku ļaunprātība sagādās daudz sirdssāpju

 

Smokings

jauns, melns- tikt darbā uz augšu; ļoti grezns- bagātība; šaurs- slikta slava; saplīsis vai salāpīts- slikti apstākļi; gaišs vasarā- laba zīme; gaišs ziemā- nicinājums; plankumains- apmelojums, apvainojumi; to šūt- labs darbs.

 

Šņabis

sk. Degvīns

 

Šņākt

pašam vai dzirdēt citu šņācam - nepatikšanas; sk. ari Vējš

 

Šņaucamā tabaka

labs darījums, ari- dusmas; tās doze- nepatikšanas

 

Šņaukt degunu

strīds; tabaku - humora dēļ daudz kas tiks piedots

 

Šnepe

to redzēt- pārmaiņas darbā; to ķert vai šaut- ceļojums, ari laime loterijā; to ēst- kļūt bagātam vai pazīstamam

 

Sniega klajums

ieklausīties sirdsapziņā

 

Sniega kurpes redzēt

ceļojums pa labi zināmām vietām; uzvilkt- ciest lielus zaudējumus; pīt- liels gods un cieņa; krīt no kājām un traucē iet- liecība, ka jūs nemīlat riskēt, bet vienmēr ievērojat pārāk lielu piesardzību; pirkt- nepatikšanas nepraktiskas rīcības rezultātā

 

Sniega pārslas

izpriecas

 

Sniegavīrs

būt praktiskai, vienmēr koķetai, spējīgai izvēlēties partnerus; to celt- izmantot kāda cilvēka labsirdību

 

Sniegs

to redzēt ziemā - sapnim nav nozīmes; to redzēt vasarā - bēdas un neveiksmes; tajā iestigt- netikt galā ar darbiem; ar to pikoties- piedalīties kādā vārdu kaujā

 

Snuķis

viņš jūt, ka grasāties viņu pamest, tāpēc darīs visu, lai jūs paturētu. Arī šeit jūs sajutīsit mākslotību, tāpēc nevajag viņu žēlot

 

Šņukstēt

jo stiprāk jāšņukst, jo lielāks prieks

 

Sodrēji

tos redzēt vai slaucīt- nepatīkams darbs

 

Sods

to saņemt- tikt nepatiesi apvainotam; tikt no tā atbrīvotam- patīkamas un priecīgas dienas

 

Šokolāde

jūsmot par mazvērtīgo; to ēst- pazaudēt naudu

 

Solārijs

viņa nemīl pamācības, tāpēc jums bieži nākas dzirdēt: 'Liecies mierā', 'Es pati zinu, ko darīt', 'Vācies'.

 

Solījums

to dot- rūpes kolēģu labā; to neturēt un dzirdēt par to pārmetumus - sirdsapziņas mokas par neglītu darījumu; to pieprasīt- izpildot uzdevumu, būt atkarīgam no cita cilvēka, bet to nav iespējams novērst, sievietei - pamatota greizsirdības scēna

 

Soļot

sk. Iet

 

Sols

uz tā sēdēt un necelties augšā- zīme, ka esi pārāk kūtrs un tāpēc netiec dzīvē uz augšu; uz tā sēž citi- jums ir nepieciešama atpūta.

 

Soma

ar steigu un mīlestību ķerties pie kāda darba.

 

Šoseja

pa to iet- tikt dzīve uz priekšu; pa to braukt- saņemt daudz naudas; to redzēt bezgalīgu- būt tālu no mērķa

 

Spainis

pilns- veiksme, turība; tukšs- izšķiest mantu, neveiksmes; ar to iet uz aku - dabūt labi atalgotu darbu

 

Spalva

ar to rakstīt- labas ziņas

 

Spalvas

melnas- bēdas; baltas- tikt vaļā no aizdomām; raibas- apstākļu maiņa; tās plucināt- peļņa; tās lido- nepatikšanas vieglprātīgas sievietes dēļ; pie cepures- zīme, ka baudi piekrišanu pie dāmām; sk. arī Mati, ķermeņa.

 

Spalvas (ķermeņa)

uz meles, smaganām - nelaime, slimība; uz rokas virsas- apcietinājums; uz delnas- bezdarbs; uz krūtīm - veselība; uz kājām- neizdevīgs ceļojums.

 

Spārdīties

nepatikšanas

 

Spāres

lido- sīkas nepatikšanas

 

Spāres (jumta)

nemiers, rūpes

 

Sparģeļi

labvēlīgi apstākļi un paklausīgi bērni; daudz- peļņa; tos ēst- kavēkļi un šķēršļi, arī laba veselība.

 

Spārni pašam

liela laime

 

Speķis

liels- nabadzība; žāvēts- cietsirdība; sālīts- laba ēstgriba; vecs- slimība; sapelējis- trūkums; to griezt- veselība; to sālīt- līdzekļu samazināšanās; to cept- iemīlēties; to ceptu ēst- laba veiksme un ātra peļņa, arī slimība; to vārītu ēst- lēnāka peļņa un veiksme; to jēlu ēst- bēdas un nepatikšanas.

 

Spēlēt

mūzikas instrumentu- sēras; kārtis- ķildas; kārtis un uzvarēt- iegūt ienaidniekus; kārtis un zaudēt- izsmiekls; loterijā- zaudējums.

 

Spiegs

slepens nelabvēlis.

 

Spieķis

brīdinājums mazāk domāt par pretējo dzimumu

 

Spīķeris

sk. Noliktava

 

Spilvendrāna

to uzvilkt spilvenam - negūt panākumus sava laiskuma dēļ; to mazgāt- nepieciešams vairāk uzmanības veltīt ģimenei, ķerties pie lietas, kuru paveikt nepietiks spēka; sniegbalta- nenāksies nožēlot mīlas sakaru.

 

Spilvens

uz tā gulēt - omulīga dzīve

 

Spirts

to dzert- nepatikšanas, arī slimība

 

Spļaut

asinis- sirdssāpes; pašam- labāk paklusēt; redzēt citu spļaujam- izjust reibumu; saņemt spļāvienu- kauns, apsmiekls, arī slimība

 

Spogulis

prieks un veselība, kāzas, arī viltīgi draugi vai kāds saslims; sasists- lielas nepatikšanas; tajā sevi svešu redzēt - lielas pārmaiņas, arī ārlaulības bērns; tajā skatīties- dzīvesvietas maiņa, slimība, arī tikt skaidrībā par savām jūtām; tajā visā augumā spoguļoties- slimība; tajā savu seju redzēt - ziņas no tālienes, slimība, ari nelabvēlīgi apstākļi, laba zīme tiem, kas domā precēties; to sasist- šķiršanās, cerību izzušana; to tīrīt- nožēlot padarīto; to dāvanā saņemt- padarīt sevi smieklīgu iedomības pēc; to atdāvināt- aizrādīt draugiem uz viņu kļūdām; to pie sienas piekārt- jābūt paškritiskam.

 

Spoki

nepatīkamas ziņas, ari slimība vai bēdas.

 

Sprādze

to piešūt- zaudējumi, kas radīsies nekārtības dēļ; to attaisīt- tikt galā ar savu neuzticēšanos; nospodrināta pie kareivja jostas - vēlme darboties pat¬stāvīgi; to spodrināt- būt atkarīgam no citiem cilvēkiem; saņemt ar to sitienu- saņemt nepelnītu apvainojumu

 

Sprādziens

slikta ziņa

 

Sprauga

mājas sienā vai grīdā - nesaticība, ķildas ar mājiniekiem

 

Spraužamadata

strīdi un nesaskaņas ģimenē; salauzta vai sarūsējusi - zaudēt cieņu vieglprātīgas uzvešanās dēļ.

 

Spriedums

tā pasludināšana - nepatikšanas, arī mudinājums izvairīties no negodīgas rīcības

 

Sprigulis

laba zīme, sirsnība no apkārtējo puses

 

Sprogas

matu- priecīgas ziņas

 

Sprogot matus

prieks un jautrība

 

Sprosts

ar putniem - iegūt augsti stāvošu cilvēku lab¬vēlību, arī satikt domubiedrus; tukšs- vientulība, arī tikt vaļā no rūpēm; ar dzīvniekiem - nepatikšanas; tajā būt iesprostotam- materiāli zaudējumi.

 

Sprūds

kādam mutē- liels prieks un laime; pašam mutē- konflikts ģimenē; tikt no tā vaļā-daudz darba un pienākumu

 

Sprungulis

neliels savārgums

 

Spuldze

degoša- mācīties ko jaunu un mainīt savu sprie¬dumu; ar raustīgu gaismu - cerības nepiepildīsies; izdziestoša- padoms beigt kādas draudzīgas attiecības; to spodrināt- zaudējumiem sekos peļņa un panākumi.

 

Stabs

apgāzies- slimība, arī satricinājumi ģimenē; to rakt- smags darbs

 

Stabule

to dzirdēt pūšam -vilties cerībās; to pūst- bēdas, mīlestības sēras.

 

Stacija (dzelzceļa)

tāls ceļš neatliekamu jautājumu risināšanai, arī rūpes, grūtības, pieviltas cerības, negaidīts apmeklējums, ari kāda steiga, ari padoms apvaldīt savu indīgo attieksmi pret apkārtējiem; tajā būt- ceļojums vai darījumu ceļojums, ari veiksme; draugu pavadīt- satikt senu paziņu

 

Stādīt

priecīga dzīve

 

Staipīties

pēkšņa neveiksme

 

Staļļa puisis

tikt apkrāptam

 

Stallis

to būvēt- turība; tajā glītā atrasties- veselība; tajā neglītā atrasties- trūkums, bēdas; tukšs- zaudējumi; ar zirgiem -laba saimniecība

 

Stangas

redzēt vai ar tām strādāt- grūts darbs

 

Stārķis

laba ziņa, uzticama mīlestība, laimīga un svētīga laulība, ari dāvana;vij ligzdu uz mājas jumta -satikt cilvēku, kas sniegs pilnīgu laimi; aizlido- savas muļķības dēļ palaist garām iespēju nodibināt ģimeni; viens- laulības šķiršana; lido- vēstule; divi-īsta mīlestība, ari kāzas; divi ligzdā- ģimenes pieaugums; stārķu bars- iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītājiem; to redzēt ziemā - vētra; to redzēt vasarā - sausums.

 

Steigties

un netikt uz priekšu - sarežģījumi un šķēršļi; un sasniegt mērķi- laba zīme

 

Steķi

pūles

 

Stelles

ceļojums, pārmaiņas dzīvē; ar uzvilktiem audiem - ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audumu-īsss mūžs; tajās sēdēt un aust- visu lietu un darīšanu atrisinājums; to piederumi- rūpes un sarežģījumi darījumos

 

Stepe

zaļa, ziedoša- negaidīts prieks; kaila- vientulības skumjas, rūpes, ari zaudējumi; tajā apmaldīties- bēdas un ciešanas

 

Stieple

to tīt- tikt vaļā no nepatikšanām; tai uzskriet- nodoties nepamatotām bažām; to atrast- nepatikšanas; tajā palikt karājoties- briesmas nākotnē; to vilkt- ieilgusi tiesāšanās; uz tās dejot- lielas grūtības

 

Stiga

to redzēt vai pa to iet- atbrīvoties no nepatikšanām

 

Stīga

to instrumentam likt - mierināt cilvēkus viņu bēdās.

 

Stikls

raibs vai krāsains- jauns draugs; tā lauskas- laba zīme, veiksme; caur to skatīties- dažādas spekulācijas nenesīs laimi

 

Stīpa

mucas - jābūt draudzīgam pret kādu korpulentu viru, tad viņš sniegs atbalstu; ripojoša- neesiet lētticīgs

 

Stipram būt

laba zīme

 

Stirna

prieks un laime, labklājība, labas cerības, ari laimīgas kāzas; spirgta - laba veselība; jauna- saņemt kādu ziņu; veca- ilgs mūžs; akla- nelaime; ar ragiem - strīds; bez ragiem- tikt vaļā no raizēm; to šaut- nodarīt kādam pārestību; to nošaut- liels zaudējums, ari zaudēt mīļāko; tā lec- tikties ar patīkamiem cilvēkiem

 

Stops (bultu)

nemiers

 

Stostīties

izšķirties kādā jautājumā tikai pēc kārtīgas pārdomāšanas, ari šķēršļi un kavēkļi; no pārbīļa- negaidīta ziņa, kas pārvērtīs jūsu dzīvi; no uztraukuma - sevi nenovērtēt.

 

Strādāt

pašam- panākumi darbā; redzēt citu strādājam- muļķīgi nodomi

 

Strādnieks

kaimiņi jūs apmelo

 

Straume

ilgstoša, laimīga laulība

 

Strauts

skaidrs un straujš - laime visās lietās, stipra mīlestība; duļķains un lēns- ķildas un strīdi. no tā dzert- svinības; tur mazgāties- auksts ūdens nepieciešams veselībai

 

Strazds

pamudinājums uz vieglprātīgu rīcību, kuras sekas būs ļoti nepatīkamas; ligzdā-uzticīgs līgavainis; barā- nemiers

 

Streiks

tajā ņemt dalību - personīgi atbildēt par kādas lietas iznākumu; to izklīdināt- strādāt ar lielu kolektīvu; to organizēt- saruna, kura izraisīs pretrunīgas jūtas; būt par tā nejaušu liecinieku - neapmierinātība ar kaut ko.

 

Streipuļot

izdarīt nepatīkamu kļūdu.

 

Strīdēties

uzmanīt savu naudu, arī nepatikšanas; redzēt citus strīdamies- piesargāties no iesaistīšanās kādā ģimenes strīdā

 

Striķis

nepatīkams piedzīvojums

 

Strūklaka

atrast dzīvē lietas, kas sagādās prieku, ari satikt sevišķi izturīgu un pacietīgu partneri

 

Strutas

nesāpošā augonī - brīdinājums, ka esat pārāk vieglprātīgs; sāpīgā augonī- visas problēmas tiks laikā atrisinātas; pašam izspiest- pieņemt atbildīgu lēmumu; iztīra slimnīcā- nespēt ietekmēt lietas atrisinājumu.

 

Students

to redzēt- prieks un izpriecas; par to būt- apmierinātība.

 

Stūris

piesargāties no traumas

 

Sudmalas

sk. Dzirnavas

 

Sudraba nauda

prieks un peļņa, labi laiki; nauda, sīka- nepatikšanas un bēdas; trauki- bagātība un droša dzīve; gredzens- prieks un labklājība, arī neizdevīgas laulības un nelaimīga ģimenes dzīve. zobi- bagātiem - izdevumi, nabagiem - peļņa, bezdarb¬niekiem - darbs.

 

Sudrabs

prieks un peļņa, arī nākt kontaktā ar kādu sliktu cilvēku; to pazaudēt- pazaudēt laimi; to kausēt- zaudējumi; to rakt- teicami panākumi

 

Šujmašīna

kādam uzdotais darbs tiks paveikts ātri un labi.

 

Suka

ar to drēbes tīrīt - piepildīsies vēlēšanās, arī piedzīvot cietsirdību; kleitu tīrīt- skumjas, dažiem - nauda; apavus tīrīt- dabūt labu darbu.

 

Sūklis

būt neapmierinātam ar sabiedrisko stāvokli; arto mazgāties- izdosies izlabot lielu kļūdu; arto stipri berzties- izdarīt ko tādu, ko nāksies nožēlot; to kādam pasniegt - uzklausīt avantūrisku piedāvājumu, kas var novest pie kraha

 

Sūknis

kāda lieta sagādās daudz pārdomu

 

Sula

to sagatavot - labas idejas, arī nepieciešama pacie¬tība un koncentrēšanās finanšu lietās; to svaigi spiestu dzert- sekmes visās lietās

 

Sulainis

saglabāt stingru stāju, lai neiegūtu citu nicinājumu

 

Sumpurnis

slimība, nepatikšanas

 

Šūnas

ar medu- peļņa; tukšas- zemniekiem - slikts gads, pārējiem - trūcīga iztik¬šana.

 

Sūnas

daudz naudas; pa tām staigāt- viegli tikt galā ar visām grūtībām

 

Suns

uzticīgs draugs, iepazīties ar labu cilvēku, ari laimests, dažiem - slimība vai kāds miršanas gadījums; liels un labsirdīgs - satikt kādu pieklājīgu cilvēku vai iemantot draugu ar augstu stāvokli; balts un mierīgs - patīkama iepazīšanās, lieli panākumi mīlestībā, uzticīgs draugs; dzeltens- uzticīgs draugs vai līgavainis; sarkans- izjuks kāds nodoms, tikties ar viltīgu, ļaunu draugu vai ienaidnieku; raibs- nikns ienaidnieks; melns- kādi nepatīkami jaunumi, neizdosies nodoms, arī slikts draugs vai slepens ienaidnieks; pinkains- bagātība; mazs- prieki, dažiem - nesaskaņas un ķildas; retas šķirnes- vieglprātīgs pielūdzējs; draudzīgs- panākumi, arī uzticīgs draugs; skaists un mīlīgs- labs draugs vai bagāts precinieks; netīrs un novājējis- neveiksmes vai slimības; nikns - neveiksmes, kāds slikts draugs vai viltīgs ienaidnieks, arī darīšanas tiesā; traks- briesmas un bēdas; piesiets- kāds tuvinieks piedzīvos lielu nelaimi; beigts- kaut kas zudīs; rej- sliktas ziņas, nepatikšanas; gaudo- bēdas, nabadzība, rūpes, tenkas; to pirkt- nodrošināt sev labu stāvokli; to glaudīt- laime, saticība, arī" izlīgt ar kādu ienaidnieku, dažiem - kļūdīties;to kaitināt- zaudēt drauga mīlestību; to pārmācīt- gūt uzvaru; baltu pielabināt- laime un sirdsmiers; pieglaužas- kāds viltīgs cilvēks; arto rotaļāties- prieks, arī kāda patīkama saruna; to noslīcināt- zaudēt uzticīgu draugu; uzbrūk- nākt sakaros ar ļaunu cilvēku, dažiem - draugs aizsargās; no tā baidīties- kāds draud uzbrukt; to žņaugt- draugu tiesā iesūdzēt; to nosist - atsvabināties no briesmām un uzvarēt kādu ienaidnieku; to redzēt iekožam - ķilda, pārestība, apvainojums, kāds mēģina atriebties, arī slimība, dažiem - saņemt bildinājumu; iekož- neveiksmes dzīvē, nelaime, ķildas, arī grūta slimība; iekož un tiek nosists - nelaime aizies garām un viss labi beigsies; bars- labvēlīgi noskaņoti cilvēki; plūcas- nepatikšanas, ķildas, arī nepatikšanas un raizes sirdslietās; buldogs- iegūt labsirdīgu un uzticamu draugu, arī neļaut iebaidīties; dogs- pārvarēt dzīves grūtības; klēpja sunītis {arī balts) - grūtā brīdī saņemt palīdzību no draugiem; medību suns- panākumi darbā un labvēlīgi apstākļi darī¬šanu kārtošanai; mopsis- katra lieta, pirms to sāk, vispirms labi jāpārdomā, arī dažādas rūpes; pūdelis, balts-prieks, uzticams draugs; pūdelis, melns- nepatikšanas; špics- uzticīgs draugs.

 

Suņu būda

ar suni- saskaņa ģimenē; tukša- uz kādu laiku nāksies pamest mājas.

 

Šūpoles

tu neesi radīts mierīgai dzīvei

 

Šūpoties

slimība

 

Šūpulis

neprecētiem - kāzas, precētiem - bērni; to šūpot- nestabilitāte; tajā gulēt- būt ļoti naivam

 

Šūpuļtīkls

tukšs- izpriecu trūkums; tajā gulēt- nevēlēšanās saistīties ar nopietniem cilvēkiem un viņu problēmām; to saplēst- tikt patīkami pārsteigtam; no tā izkrist- ciest savas nolaidības pēc; neparasti liels- nespēsiet iegūt to, pēc kā ļoti alkstat.

 

Šūt

pašam- klusēt par savu mīlestību; redzēt citu šujam- priecīgs pārsteigums

 

Šuvēja

sk. Drēbnieks

 

Svari

labklājības zīme; tos lietot- iespēja ar gudru rīcību labi nopelnīt, an liecība, ka esi pārāk pieticīgs

 

Svārki

sk. Žakete

 

Svaru bumba

to pārvietot- neparedzami šķēršļi; to izmantot kā svaru mēru- neiegūt vēlamo rezultātu, ja tiks iesaistīti svešinieki; to pacelt- paveikt sarežģītu uzdevumu; ar to ilgstoši vingrināties - satikt savu nākamo laulāto draugu vai draudzeni

 

Svece

spilgti degoša - prieks un veselība, panākumi bezcerīgā lietā, satikt uzticīgu draugu, an kaislīga mīlestība; piloša - asaras; tumši degoša - smaga slimība; ar raustīgu liesmu- mocīties neziņā; neaizdegta- nelaimes gadījums, skumjas; vaska- ielūgums uz bērēm; izdzēsta- nelaime, arī mīlestības izdzišana; to aizdegt- negaidīts pakalpojums, ātra izveseļošanās, ilgs mūžs, iemantot labus draugus, an iemīlēties; to nest - nāve; redzēt nodziestam - bēres; to nopūst- cerības nepiepildīsies, izjuks mīlestība, rūgti notikumi, sēru ziņa.

 

Svečturis

bez svecēm vai ar izdzisušām svecēm- pamest mājas; ar degošām svecēm- svinības mājās

 

Sveicināt

paziņas - laba zīme; svešus- nepatikšanas, neuzticība; tikt sveicinātam no paziņas- iegūt cieņu; tikt sveicinātam no svešinieka- nepatikšanas

 

Sveķi

ar gudrību tikt uz priekšu

 

Svešinieki

ar tiem sarunāties - justies ļoti vientuļam; nonākt to vidū - mainīt darbu.

 

Svētais Pēteris

to redzēt- prieks un peļņa

 

Svētbilde

viņa vēlas saglabāt ar jums draudzīgas attiecības, vienlaikus ļaujot saprast, ka iespējams ari kas vairāk

 

Sviedri

slimība, arī viegli panākumi.

 

Sviests

trūkums nebūs jācieš, taču nebūs arī bagātības; to ēst- ķildas, nesaticība; to kult- paša izraisītas nepatikšanas; kūstošs- izšķērdēt visu peļņu; to pārdot- niecīga peļņa

 

Svilpe

to dzirdēt- piesargāties no piemuļķošanas

 

Svilpis

to redzēt aiz loga - saņemt labas ziņas; kokā to bars- daudz patīkamu lietu; ielido mājā- laba veselība; beigts- slimība

 

Svilpot

izdarīt nepieklājību

 

Svilpt un nevarēt pasvilpt

nepatikšanas

 

Svinēt

bēdas.

 

Svins

to kausēt vai liet- laimīga laulība; to redzēt- tikt nepatiesi apmelotam. no tā lodes- labas ziņas; no tā zobi- negods un kauns.

 

Svītra

to novilkt- novērsties no cilvēka, kas nav pelnījis cieņu.

Top.LV

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z 

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z